Tuvojas vasaras tveice. Tā ietekmēs mūsu laika pavadīšanas izvēles, tajā skaitā kādas grāmatas lasīsim brīvdienās. Kas raksturo tā saucamo pludmales jeb brīvdienu romānu? Kāda ir vietas un gadalaika ietekme uz mūsu literatūras izvēli? Un kad latvietis sāka lasīt izklaides nolūkos? Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna ar literatūrzinātnieku Paulu Daiju radio NABA ēterā piektdien, plkst. 19.00. Teksti 1. Pauls Daija. Apgaismība un kultūrpārnese. Latviešu laicīgās literatūras tapšana. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013. 2. Donna Harrington-Lueker. Books for Idle Hours: Nineteenth-Century Publishing and the Rise of Summer Reading. University of Massachusetts Press, 2019.  

Attieksme pret kalniem Rietumu kultūrā ir bijusi nevienozīmīga. Tajos iztēloti gan pūķi un dēmoni, gan svētie. Dažas virsotnes bijis aizliegts apmeklēt, kamēr citas bijušas svētceļojuma mērķi. Kā mainījusies attieksme pret virsotnēm Eiropas kultūrā? Vai Petrarka bijis pirmais klinšu kāpējs? Kā mūsdienu valodā lietoti vārdi "kalni" un "virsotnes"? Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna ar filozofu Raivi Bičevski radio NABA ēterā piektdien, plkst. 19.00. Teksti: Shama, S. Landscape and Memory. London, Fontana Press, 1995.

Suns, cilvēka labākais draugs, ir īpaši privileģēts mājdzīvnieku hierarhijā. Zooarheoloģijas disciplīna ļauj ielūkoties šo attiecību vēsturiskajā dimensijā un meklēt atbildes uz jautājumiem: cik senas pēdas mūsdienu Latvijas teritorijā atstājis suns? Kādas pārmaiņas suņu sugās ieviesās Krusta karu laikā? Kā ir mainījušies priekšstati par suni kā sociālu indivīdu Ziemeļeiropā? Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna ar zooarheologu Eduardu Plankāju radio NABA ēterā piektdien, plkst. 19.00. Teksti: 1. Plankājs, Eduards (2021) Zooarheoloģija. Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga, Zinātne, 2021., 78.-79. lpp. 2. Menache, Sophia. (1997) Dogs: God's Worst Enemies? Society and Animals 5(1). 23–44. 3. Gräslund, Anne-Sofie. (2014) Dogs in graves – a question of symbolism? In Barbro Santillo Frizell (ed.), PECUS. Man and animal in antiquity. Proceedings of the conference at the Swedish Institute in Rome, September 9–12, 2002, 167–176.  

Mūzikas instrumentu un ikdienas trokšņu radītās skaņas ļāva jutekļiem pieredzēt apkārtējo vidi. Viduslaiku Rīga ir bijusi pilna skaņu un trokšņu, taču cik lielā mērā mums ir saglabājušies avoti, kas ļauj pieredzēt Rīgas vēsturi caur baznīcas zvaniem un dziedājumiem? Kāda bija mūzikas instrumentu skaņas nozīme viduslaiku rīdzenieku mentalitātē? Mikus Soloveja un Rūdolfa Vītoliņa saruna ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektoru un muzikologu Guntaru Prāni. Teksti un skaņas: Guntars Prānis. Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā. Neputns, Rīga, 2018 Elgēra dziesmas. 1621, Fabella Ensemble, Musica Baltica, 2021 Vox Clara. Schola Cantorum Riga. Guntars Prānis, Ieva Nīmane. Skani, 2020 Riga Mass. Schola Cantorum Riga. Upe, 2002

Mazāk zināma lappuse padomju Latvijas vēsturē ir hipiju kontrakultūra. Iekšējās emigrācijas forma, kas, līdzīgi kā Rietumos, konfliktēja ar valdošās varas uzskatiem un ierastajām dzīves formām. Vienlaikus Padomju Savienībā tā nozīmēja arī totālu izstumšanu no sabiedrības un marginalizāciju bez ceļa atpakaļ. Kā Latviju sasniedza hipiju dzīves veids? Kā šejienes hipiji sadzīvoja ar Padomju varu? Ko rietumus romantizējošajiem hipijiem nozīmēja Padomju Savienības sabrukšana? Teksti: Juliane Fürst (2021). Flowers Through Concrete: Explorations in Soviet Hippieland. Oxford University Press. Alfrēds Stinkuls (2020). Mati sarkanā vējā. Rīga: Lauska.

Dzimtas pētniecība vienmēr ir aizraujošs ceļojums nezināmajā. Šajā ceļā iespējami gan jaunatklājumi, gan konfrontācija ar sevi, saviem senčiem un rītdienu. Ne velti mēdz teikt, mūsos spēlējas mūsu senči. Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna par atklājumiem un noslēpumiem dzimtas pētniecībā ar LU Teoloģijas fakultātes zinātnisko asistentu Mg. Theol. Reini Norkāklu. Teksti: Ilmārs Mežs. Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos, 1.-3. sēj. Latviešu valodas aģentūra, Rīga 2017–2022.

Kopš naudas kalšanas pirmsākumiem arvien ir bijuši centieni pavairot naudu to viltojot. Arī Livonija nav izņēmums, un agro jauno laiku posmā mums ir pieejamas ziņas par vairākiem šādiem gadījumiem. Kas bija Livonijas naudas viltotāji? Kā tie izgatavoja monētas? Kā tie beidza savas noziedzīgās gaitas? Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna ar numismātu Viktoru Dāboliņu radio NABA ēterā 3. martā, plkst. 19.00. Teksti: 1. Dante Aligjērī. Dievišķā komēdija. Atdzejojis Valdis Bisenieks. Rīga 1994, 30. dziedājums: Elle. 2. Viktors Dāboliņš. Bītnieka Klausa Kreihela tiesas process (1594). In: Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2017, Nr. 3, 98.-112. lpp.

Sekojot padomju okupācijai 1940. gadā, līdztekus represīviem Latvijas sovjetizācijas procesiem, bija nepieciešams manipulēt ar sabiedrības domu, radīt tai jaunu ideju – Latvijas PSR dibināšanas stāstu. Tas liek domāt par režīma ideoloģiju, “maigo varu” un latviešu kolaboracionismu. Kā tika radīts stāsts par Latvijas vietu Padomju savienībā? Kas radīja šo stāstu? Kāda bija radošās inteliģences loma šī stāsta apkalpošanā? Latvijas Universitātes pētnieces, vēsturnieces Dainas Bleieres saruna ar Rūdolfu R. Vītoliņu un Miku Soloveju radio NABA ēterā 17. februārī, pl. 19.00. Teksti: DAINA BLEIERE, DZINTARS ĒRGLIS, EDVĪNS EVARTS. 20. Gadsimta Latvijas vēsture. III sējums. 1940-1945/1946. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022. 19.-25. lpp. DAINA BLEIERE. Par kolaborāciju: definīcijas klasifikācija, pielietojamība vācu un padomju okupācijas pētniecībā Latvijā. In: Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2014, Nr. 2, 139.-167. lpp.

Džezs Padomju Latvijā bija aizliegtais auglis. Tas vienmēr ir bijis brīvības un jaunrades simbols, tomēr tieši šajā laikā un vietā tas manifestējās īpaši. Lai arī džezs oficiāli nebija aizliegts, tam tika likti dažādi šķēršļi. Tā nebija tikai mūzika, bet arī savdabīga protesta forma. Nevardarbīga un radoša iekšējās emigrācijas izpausme. Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna par padomju džezu, pirmo Latvijas džeza festivālu un džezu kā dzīves stilu ar džeza pētnieku, džeza mūziķi un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Indriķi Veitneru. Teksti un skaņas: 1. Veitners, I., Latvijas džeza vēsture 1922−1940, Rīga, Musica Baltica, 2018 2. KIKOK 1962. Latvijas pirmais džeza festivāls. Dokumentālā filma, režisors un producents Mareks Ameriks, scenārijs Mikus Solovejs. Jersika records, 2023. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=d6EijIP7eqU 3. THE LOST LATVIAN TV STUDIO SESSIONS 1967. Jersika records, 2023. Pieejams: https://jersikarecords.bandcamp.com/album/the-lost-latvian-tv-studio-sessions-1967 Raimonds Raubiško un Gunārs Rozenbergs. Foto no Eduarda Raubiško personīgā arhīva.

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošās pētnieces, vēsturnieces Dr. hist. Inetas Lipšas pētniecība veltīta starpkaru perioda sociālajai vēsturei, īpaši sabiedrības marginalizētajām grupām. Viena no šādām grupām, kuras tēls un loma nereti tiek mainīts, grozīts un kontrolēts, ir sievietes. Domājot par sievietēm, kuras paplašināja sociālo lomu robežas gan politikā, gan sabiedrībā sarunā ar Inetu Lipšu vaicāsim: kas ir redzamākās sievietes Latvijas starpkaru periodā? Kuras sievietes radīja pretstāstu dominējošajam uzskatam par savu lomu sabiedrībā un ģimenē? Cik lielā mērā par šodienas iespējām esam parādā 1930. gadu sociālo robežu paplašinātājām? Inetas Lipšas saruna ar Miku Soloveju un Rūdolfu R. Vītoliņu radio NABA ēterā 20. janvārī, plkst. 19.00. TEKSTI: Ineta Lipša (2007). Sievietes tēla veidošana Kārļa Ulmaņa autoritārajā režīmā (1934–1940): ideoloģija un īstenība. No: Kaspars Zellis (sast.). Sieviete Latvijas vēsturē, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 80.-99. lpp.

2023. gada pirmajā raidījumā Portolāns piedāvā tēmu “Bābele un mēs: kāpēc mūsdienās ir svarīgi runāt par valodu un kultūru daudzveidību?” Sarunā ar Tillu Dembeku, Luksemburgas Universitātes profesoru, Andris Levāns un Raivis Bičevskis, LU VFF profesori, atgriezīsies pie šķietami zināmiem un arvien provokatīvi mulsinošiem jautājumiem: kā “Bābeles mīts” veidojis priekšstatus par daudzvalodību un vienvalodību Eiropas kultūrā?, ko nozīmē jēdziens “dzimtā valoda”?, kā rodas un izpaužas “valodu imperiālisms”? Saruna radio NABA ēterā klausāma 6. janvārī, plkst. 19.00.  

Vārdu virknējums „mākslīgās pilsdrupas” var izsaukt neizpratni, taču 19.gs. muižu parku pieguļošajās teritorijās nereti tika celtas mākslīgas drupas. Tās savā veidolā kopēja vēsturiski mantotās jeb dabiskās pilsdrupas. To funkcija bija izskaistināt ainavu. Kādā vēsturiskajā kontekstā radās šī fascināja par mākslīgām drupām? Kā šī mode sasniedza Latvijas teritoriju? Kāda veida drupas varam atrast Latvijā mūsdienās un kāds ir to vēsturiskais konteksts. Arhitekta Artūra Lapiņa saruna ar Miku Soloveju un Rūdolfu R. Vītoliņu radio Naba ēterā piektdien, 9. decembrī, pl. 19.00! Teksti: ŠELLIJS. Ozimandijs. ARTŪRS LAPIŅŠ (2022). Drupu ainavas: viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē. Rīga: Arhitektoniskās izpētes grupa. SUSAN STEWART (2020). The Ruins Lesson. Chicago and London: University of Chicago Press.  

No 13. līdz 16. gadsimtam Baltijas jūras reģions tika apvienots Livonijas robežās. Šis politiskais veidojums kalpojā kā bastions pret Krievzemi, tomēr Latvijas historiogrāfijā joprojām ir atvērts jautājums, vai tas ir stāsts par savējiem vai svešiem, pakļaušanu vai iekļaušanu? Viena no šī perioda spilgtākajām personībām ir karavadonis, diplomāts, politiskais un reliģiskais līderis Vācu ordeņa Livonijas atzara mestrs Valters fon Pletenbergs, kura vadībā pusgadsimtu tika apturēta Maskavas valsts ekspansija rietumu virzienā. Bez viņa Latvijas vēsture būtu krietni citādāka. Kā veidojusies Valtera fon Pletenberga piemiņa un kāda tā ir šodien? Vēsturnieka Gustava Strengas saruna ar Miku Soloveju un Rūdolfu R. Vītoliņu radio Naba ēterā piektdien, 25. novembrī, pl. 19.00!

Test.

Septembrī iznākusī Latvijas Universitātes profesora Harija Tumana grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās" ir monumentāls pētījums par stāstiem, kas iekalti sienās, gar kurām ejam ik dienas. Taču skatīties nav pietiekoši, nepieciešams arī ieraudzīt. Šī grāmata spēj ne tikai parādīt, bet arī skaidrot un ļaut saprast. Kas ir tēli, ko redzam namu fasādēs? Ar kādu mērķi tie tapuši? Kā reģiona kultūrvēsturiskā specifika sajaucas ar klasiskās mitoloģijas motīviem? Harijs Tumans sarunā ar Rūdolfu R. Vītoliņu un Miku Soloveju par erudītu un apzinātu skatīšanās manieri uz Rīgas sienām radio NABA ēterā piektdien, 28. oktobrī, pl. 19.00!

Vēstures mācīšana skolā atrodas starp diviem dzirnakmeņiem: notikumu vēstures izklāstu un utilitārām prasmēm jeb kompetencēm. Pirmajam vajadzīgs stāstnieka talants, otrais draud nolaupīt vēsturi kā stāstu par mums pašiem un sabiedrību kopumā. Kur atrast pareizo vidusceļu? Kāda ir šī priekšmeta nozīme un nozīmība? Ko no stundām sagaida izglītojamie? Kāda ir skolotāja loma, lai īstenotu šī priekšmeta jēgu? Šie un citi jautājumi sarunā ar vēsturnieku un Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas vēstures skolotāju Jāni Arāju. Teksti: 1. Daniels Penaks. Skolas sāpes. Rīga 2012. 2. Marks Bloks. Vēstures apoloģija jeb Vēsturnieka amats. Rīga 2010.

Grūti iedomāties kaut ko garlaicīgāku par atsaucēm. Iespējams, ka nepatika un paviršā attieksme, piemēram, pret zemsvītras piezīmēm rodas no neziņas par šīs akadēmiskās parādības izcelšanos un nozīmi. Lai to mainītu, raidījumā “Portolāns” viesosies LU VFF profesors Andris Levāns un atbildēs uz jautājumiem: Kur meklējami zemsvītras piezīmju pirmsākumi? Kādas ir moderno atsauču priekšteču funkcijas un formas? Kādi teksti senatnē tika anotēti un kas deva autoritāti to komentētājiem? Kāda ir atsauču kultūra mūsdienu Latvijas akadēmiskajā vidē? Teksti: Anthony Grafton. The Footnote from De Thou to Ranke. In: History and Theory, 1994, 4, Vol. 33. Rita Copeland (2012). Gloss and Commentary. In: Ralf Hexter (ed.) The Oxford Handbook of Medieval Latin Literature. New York: Oxford University Press, pp. 171–191. Erik Kwakkel (2018). Books Before Print. Amsterdam University Press.

Kritisks Kārļa Ulmaņa režīma vērtējums vēsturnieku aprindās nav nekas jauns, taču, kā rāda Latvijas Universitātes profesora Aivara Strangas jaunā monogrāfija "Latvija: neatkarības pēdējais cēliens. 1939. gada 23. augusts – 1940. gada 17. jūnijs", šos jautājumus joprojām ir iespējams un ir vajadzīgs uzdot. Raidījuma “Portolāns” pirmajā pārraidē Mikus Solovejs un Rūdolfs R. Vītoliņš sarunā ar A. Strangu mēģinās šķetināt to, cik lielā mērā Ulmaņa autoritārais režīms radīja labvēlīgu augsni Padomju okupācijai: kāda bija Ulmaņa īstenotās ārpolitikas loma? kādu faktoru spēlēja Krievijas tēlojums sabiedriskajos medijos? Vai Ulmaņa autoritārais režīms, marginalizējot kādas sociālās grupas, radīja tajās vēlmi pēc citas varas nākšanas? Kā dziedēt apziņu par zeltainās pagātnes neīstumu un ar ko aizstāt šo tukšumu?  Šie un citi jautājumi raidījumā “Portolāns” radio NABA ēterā piektdien, 16. septembrī,  pl. 19.00.